Amella ēkas pārtapšanas stāsts

Vēstures stāsts, kas glabā sevī ģimeniskas vērtības un Rīgas apbūves pērli. Viesnīcas Aparthotel Amella nams celts 1900. gadā, laikā pirms Pirmā pasaules kara, kad attīstījās saimnieciskā dzīve, valstij jau piederēja savi kuģi, mājas, rūpnīcas un veikali, ļaudis varēja iegādāties savus zemes īpašumus. Šis nams savu laiku ir kalpojis kā dzīvojamā ēka.

Aparthotel Amella atrodas Emīlijas Benjamiņas ielā, kas krustojas ar Kārļa Mīlenbaha ielu. Šīs ielas iepriekš dēvēja par Gogoļa ielu un Puškina ielu.

Emīlija Benjamiņa bija izcilība savā laikā, kas ar savu darbību un uzņēmību iezīmēja nozīmīgu vietu Latvijas preses un sabiedriskajā dzīvē. Viņas dzīve un darbs ir iedvesmojošs piemērs mūsdienās, parādot, ka ar drosmi un izturību var sasniegt lielus mērķus un ietekmēt sabiedrību. Emīlijas mantojums ir vērtīgs stāsts par neatlaidību un spēju pārvarēt grūtības, kas joprojām ir aktuāls un iedvesmojošs.

Lai arī Emīlijas Benjamiņas iela nav gara, uz tās atrodas virkne nozīmīgu objektu – gan Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, gan Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne, 21 stāvu augsta biroju ēka Rīgā, kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas celtniecība norisinājās laika posmā no 1951. līdz 1961. gadam.

Savukārt Kārlis Mīlenbahs bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Nama projekts tika veidots pēc Olgas Heinikes, Pētera meitas un baltvācieša Gustava Heinekes (02.11.1863, Odesa – 12.10.1932, Rīga), dzīvesbiedres pasūtījuma. Gustavs Heinike Rīgā bija labi zināms tiesas palātas zvērināts advokāts, luterānis, Doma baznīcas draudzes loceklis. Heinikes nama projektu izveidoja arhitekts Rūdolfs Fīlips Donbergs.

Gustavs un Olga augsti vērtēja ģimenes vērtības, viņi bija divu bērnu Iraīdas un Pētera vecāki. Nams tika celts, lai ģimenei un ģimenes draugiem tiktu sniegta iespēja nakšņot Rīgā, vienuviet.
Gustava un Olgas meita Iraīda Heinike ir 20. gs. pirmajā pusē pazīstamā dzejniece, kura izmantoja savu literāro pseidonīmu sevi dēvējot par Irinu Odojevcevu. Vēsture vēsta, ka Otrā pasaules kara laikā Iraīda kopā ar vīru dzīvojusi arī Parīzē, villā piekrastes kūrortpilsētā Biaricā, kuru viņi iegādājās 1932. gadā. Iraīda 65 savas dzīves gadus pavadījusi ārvalstīs.

Aparhotel Amella nama atjaunošana noslēgta 2021. gadā. Procesa laikā, 2020. gadā nams, konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva” 2020, nominācijā “Fasāžu atjaunošana” saņēmis 1.vietu.

Viesnīca Aparthotel Amella savu darbību uzsākusi 2022. gada 15. jūlijā, un ievērojot sākotnējā ēkas īpašnieka vēlmes, veicina ģimeniskuma vērtības piedāvājot viesiem nakšņošnas pakalpojumus Latvijas galvaspilsētas centrālajā daļā ar ērtu infrastruktūru, ģimenēm ar bērniem, nodrošinot visu nepieciešamo, pat mazākajiem mīluļiem – mājdzīvniekiem.

Nama atjaunošanas procesā īpaša vērība tika vērsta torņa atjaunošanai. Tornis ir metāla konstrukcija 2 stāvu augstumā – 13,9 m.  Katra mazākā detaļa, visi dekoratīvie elementi tika restaurēti pie labiem meistariem. Torņa kopējais svars bija ļoti liels, visi elementi izgatavoti no dzelzs (Rheinzink). Nebija viegli atrast metāla apstrādes meistaru – mākslinieku, kurš uzņemtos sarežģīto un laikietilpīgo darbu. Šī torņa restaurācijas procesā piedalījās mākslinieks Uldis Madernieks. Restaurācija un torņa atjaunošana sākotnējā veidolā prasīja pusgadu. Pašā restaurācijas procesā rūpīgi tika restaurētas durvis un torņa aklie lodziņi. Līdztekus restaurācijas procesā tika piesaistīta restaurācijas speciāliste, tehnoloģe Kristīne Gulbe, kas izgatavoja toņu paraugus pēc Histolith Klassik kataloga un iedeva precīzu krāsošanas tehnoloģijas instrukciju.

Ko nozīmē ēkas sarkanās durvis? Ir miljons teoriju. Ķīnā uzskata, ka caur sarkanām durvīm plūst enerģija ar pozitīvu lādiņu un tādas durvis nozīmē: laipni lūdzam. Amerikā pirms daudziem gadiem sarkanās durvis bija ēkām, kur tika laipni gaidīti ceļotāji. Arī Rīgā jūgendstila namos sarkanas durvis nav reta parādība.

Savulaik nama apkaime ir bijusi izteikta tirgotāju pulcēšanās vieta, bet padomju laikā ēkas un vieta pamazām nopluka. Tagad šī vide ir atdzimusi un ik dienu ir pamanāma attīstība un izaugsme.